Par krājumuVadlīnijas autoriem

Lūdzam uzmanīgi izlasīt vadlīnijas autoriem un ņemt vērā, ka to neievērošana var būt iemesls, kāpēc raksta pieteikums tālāk netiek izvērtēts.

1. Rakstam jābūt oriģinālrakstam un tas nedrīkst būt iepriekš publicēts un pieteikts publicēšanai kādā citā izdevumā.

2. Culture crossroads valoda ir angļu valoda. Krustupunkti: kultūras un mākslas pētījumi valoda ir latviešu valoda. NB! Atsevišķi raksta elementi šim krājumam jāiesniedz angļu valodā (skat.zemāk).

3. Kopējais raksta apjoms ir 15 000 – 30 000 rakstu zīmes (ieskaitot tukšumzīmes). Apjomā ietilpst visas raksta sastāvdaļas (kopsavilkums, izmantoto avotu saraksts utt.).

4. Raksts jāiesniedz kā word dokuments un jānoformē sekojoši – tekstam jābūt 12 pt. Times New Roman šriftā, atstarpe starp rindām – 1.5, atstarpe pirms/pēc rindkopām – 0 pt. Pamattekstu jāveido neatdalītās rindkopās (bez atstarpēm) ar atkāpi 1 cm. Raksta noformēšanai piedāvājam lejupielādet paraugu Krustpunkti: kultūras un mākslas pētījumi šeit un Culture crossroads šeit (lai lejupielādētu, spiest uz save - download as - word). 

Rakstam Culture crossroads jāietver:

  1. Pamatinformācija par autoru;
  2. Raksta nosaukums;
  3. Kopsavilkums;
  4. Atslēgas vārdi (3 – 5);
  5. Pamatteksts;
  6. Izmantotie avoti;
  7. Pielikumi (ja nepieciešams).

Rakstam Krustpunkti: kultūras un mākslas pētījumi jāietver:

  1. Pamatinformācija par autoru;
  2. Raksta nosaukums (latviešu un angļu valodās; ja nosaukums garāks par 70 zīmēm, tad nosaukumam latviešu valodā nepieciešama saīsinātā versija līdz 70 zīmēm);
  3. Kopsavilkums (abstract) (angļu valodā);
  4. Atslēgas vārdi (3 – 5) (keywords) (angļu valodā);
  5. Pamatteksts;
  6. Izmantotie avoti;
  7. Pielikumi (ja nepieciešams).

Pamatinformācijai par autoru jāietver pilns vārds un uzvārds, zinātniskais grāds, pārstāvētā institūcija un valsts. Ja rakstam ir vairāki autori, tie jānorāda tādā secībā, kāda paredzēta publikācijā. Akadēmiskais grāds norādāms precīzi un saīsinātā formā (piemēram, dr.art., mg.phil., PhD utt.). Pārstāvētā institūcija norādāma precīzi un pilnā nosaukumā (piemēram, Latvijas Kultūras akadēmija).

Raksta nosaukumam pēc iespējas precīzāk jāatspoguļo tā temats. Nav vēlami pārāk gari vai pārāki īsi nosaukumi.

Kopsavilkums ietver īsu aprakstu par raksta mērķiem, rezultātiem un secinājumiem; tā apjoms – ne vairāk kā 1500 rakstu zīmes (ieskaitot tukšumzīmes).

Atslēgvārdi visprecīzāk raksturo rakstā iztirzāto problemātiku. Rakstam jāpievieno 3 – 5 atslēgvārdi. Viens atslēgvārds var ietvert arī frāzi vai vārdkopu.

Pamatteksts ietver tekstuālo daļu, zemsvītras (zemteksta) piezīmes un atsauces. Pamattekstu iespējams strukturēt ar apakšvirsrakstiem, iezīmējot tos treknrakstā. 

  • Ja tekstā tiek izmantotas piezīmes, tās jāliek kā zemsvītras piezīmes, nevis teksta beigās.

  • Ja tekstā tiek izmantoti specifiski termini vai svešvārdi, tos liek slīprakstā (bez pēdiņām).

  • Ja tekstā tiek izmantoti izcēlumi, tos liek treknrakstā.

  • Ja tekstā tiek izmantoti citāti, tos liek slīprakstā (bez pēdiņām).

  • Ja tekstā tiek izmantoti darbu nosaukumi, tos raksta slīprakstā (bez pēdiņām).

Atsauces pamattekstā jāveido pēc Hārvardas sistēmas (atsauce pie citāta kvadrātiekavāsizmantoto avotu saraksts teksta beigās). Atsauces jāveido gan drukātajiemgan elektroniskajiem resursiem. Jānorāda: autors (-i), izdošanas/publicēšanas gadslappuse (ja ir). Piemēram: [Florida 2011: 98] vai [Florida 2011] (ja nav lappuse).

Izmantotie avoti jāsakārto alfabētiskā secībā pēc autoru uzvārdiem, elektroniskie izdevumi nav jānošķir. Bibliogrāfiskajās norādēs parasti ir šādi elementi: 1) galvenā atbildība (autors; sastādītājs, institūcija, kas darbu sagatavojusi); 2) nosaukums (pakārtotais nosaukums, ja tāds ir); 3) izdevums (ja darbam ir vairāki izdevumi; vairāksējumu izdevumiem – sējums u.tml.; 4) izdošanas ziņas: vieta, izdevējs, izdošanas gads. Noformējuma paraugus skatīt šeit vai Krustpunkti: kultūras un mākslas pētījumi drukātajā izdevumā.

  • Grāmatām:
    Florida, R. (2011). The Rise of the Creative Class: revisited. 10th anniversary ed. New York: Basic Books.

  • Raksts kolektīvajā monogrāfijā, rakstu krājumā:
    Assmann, J. (2008). Communicative and cultural memory. In: A. Erll, A. Nünning, (eds). Cultural Memory Studies: An International and Interdisciplinary Handbook. Berlin; New York: De Gruyter, p. 109–118.

  • Raksts periodiskajā izdevumā:
    May, W. (2011). Self, Belonging and Social Change. Sociology, No. 45 (3), p. 363–378.

  • Arhīva materiāls:
    Krāslavietis, V. (1966). Vēstule Ojāram Vācietim 21. oktobrī. Rakstniecības un mūzikas muzejs. KKS Tēvz K35/3, 561501.

  • Elektroniskajiem resursiem papildus obligāti jānorāda publikācijas adrese internetā (pieejams) un elektroniskā resursa skatīšanas datums (skatīts):
    Suny, R. G. (1998). Provisional Stabilities: The Politics of Identities in Post-Soviet Eurasia. The University of Chicago. Pieejams: http://www.dartmouth.edu/~crn/crn_ papers/Suny.pdf (skatīts 01.07.2015.)

Raksts var saturēt pielikumus (ieteicams ne vairāk kā 6) – attēlus, grafikus, tabulas u.tml. ilustratīvus materiālus. Katram pielikumam ir jābūt pamatotam un pamattekstā jāietver norāde uz to, t.i., pamattekstā jābūt minētam, kāpēc ievietots konkrētais pielikums, izmantojot norādi figure (attēli, fotogrāfijas, grafiki, gleznu reprodukcijas u.c. vizuālie materiāli) vai table (tabulas). Pielikumi jānosūta atsevišķā failā ar numerāciju un atbilstošiem nosaukumiem. Attēliem un fotogrāfijām failiem jābūt jpg., png. vai pdf. formātā. Grafikiem jābūt xls. vai xlsx. formātā ar iespēju tos rediģēt. Tabulas var būt doc. vai docx. formātā. Ja raksta autors nav pielikuma autors, pie tā ir jānorāda tā autors vai avots, no kā šis pielikums iegūts. Fotogrāfijām un gleznām jānorāda darba autors, darba nosaukums un gads (ja ir zināms).