ABOUT THE FOUNDATION STONES OF LATVIAN RURAL CEMETERIES
DOI:
https://doi.org/10.55877/kkmp.2026.1.607Keywords:
foundation stones, rural cemeteries, folk Christianity, erroneous textsAbstract
Cemetery foundation stones are neither particularly widespread nor extensively studied in Latvia. Currently, seven such stones are known with an engraved text in Latvian and/or the year and dating from 1814–1933. These stones are placed in the central, most visible, usually highest place of the cemetery and an inscription, as well as the year are engraved on them, definitely confirming the importance of the stone in connection with the founding of the cemetery. It seems that the tradition of cemetery foundation stones has its roots in the Middle Ages, when rural cemeteries often had separate large stone crosses or stones with carved crosses and other signs. It is assumed that the signs carved on cemetery foundation stones could have had a symbolism that was understandable at the time, but later forgotten. The desire to install such stones could have been rooted in so-called folk Christian beliefs. For example, in Vietalva, the first person buried in the new cemetery had to be a virgin, preferably named Ieva. The foundation stone of the Mākoņkalns Vecstašuļi cemetery, emphasizing the age of the deceased, contains a text that the first person buried here died at the age of 17, and in the Trākši cemetery, according to legend, the first person buried was a virgin. The engraved texts are heterogeneous and erroneous from a linguistic point of view. In the future, other cemetery foundation stones will certainly be identified in Latvia, marking a currently little-known aspect of Latvian cultural history.
Downloads
References
Andersone, I., Kraukle, I., Lorencs, J., Strautiņš, V., Zembergs, I. (red.) (2018). Simts stāstu par Lubānu. [Rīga]: Jumava.
Avens, N. (1937). Vietalviešos. Aizsargs, 7–8, 517.–519. lpp.
Denčiks, A. (2007) 23. aprīļa vēstule J. Urtānam. Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Kultūras mantojuma informācijas centrs (turpmāk NKMP KMIC).
Graudonis, J. (1972). Dienvidlatgales arheoloģisko pieminekļu apzināšana 1971. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1971. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 76.–81. lpp.
Grīnbergs, A. (2009). Apzināts unikāls kapsētas dibināšanas akmens. Pieejams: http://www. petroglifi.lv (skatīts 03.05.2010.)
Grīnbergs, A. (2021). 21. janvāra elektroniskā vēstule J. Urtānam. J. Urtāna personiskais arhīvs.
Grīnbergs, A. (2025). 21. janvāra elektroniskā vēstule J. Urtānam. J. Urtāna personiskais arhīvs.
Kunce, I. (2018). Par Lubānu un lubāniešiem. No: A. Andersone, I. Kraukle, J. Lorencs,
V. Strautiņš, I. Zembergs (red.). Simts stāstu par Lubānu. Rīga: Jumava, 170.–174. lpp. Kupše, Ž. (1927). Ventiņu zemē. Latvijas Saule, 53–54. Kušķis, G., Korsaks, P. (2004). Pieminekļi mīlestībai, uzvarām, zaudējumiem. Rīga: Madris. Köber, H. (1960). Die alten Steinkreuze und Sühnesteine Thüringens. Erfurt.
LELB (1928). Latvijas Evaņģeliskās Luteriskās Baznīcas Satversme. Rīga: [b. i.].
Mazjēcis (1941). Kā Mazjēcis cīnījās ar kapu krustiem jeb “boļševizēts Don-Kichots”. Tukuma Ziņas, 2. septembris.
Meistere, D. (1989). Piemiņa, atmiņa. Komunists [Liepāja], 30. decembris.
Millers, J. (2023). Lielie kapi. Nacionālā enciklopēdija. Pieejams: https://enciklopedija.lv/skirklis/188180-Lielie-kapi (skatīts 23.01.2025.)
Müller, G., Quitzch, H. (1977). Steinkreuze und Kreuzsteine in Sachsen. Bd. 1. Inventar Bezirk Dresden. Berlin; VEB Deutscher Verlag der Wissenschaften.
Quitzch, H. (1979). Steinkreuze und Kreuzsteine in Sachsen. Bd. 2. Inventar Bezirk Karl-Marx-Stadt. Berlin: VEB Deutscher Verlag der Wissenschaften.
Quitzch, H. (1980). Steinkreuze und Kreuzsteine in Sachsen. Bd. 3. Inventar Bezirk Leipzig. Berlin: VEB Deutscher Verlag der Wissenschaften.
Ritums, R. (2007). Arheoloģisko pieminekļu apsekošana Latgalē. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 3, 173.–176. lpp.
-s (1939a). Trākšu kapiem simts gadi. Daugavpils Vēstnesis, 27. jūlijs.
-s (1939b). Trākšu kapi uzpošas jubilejai. Daugavas Vēstnesis, 10. augusts. Saal, W. (1989). Steinkreuze und Kreuzsteine im Bezirk Halle. Halle (Saale).
Schwegler, U. (1992). Schalen- und Zeichensteine der Schweiz – Basel. Schweizerische Gesellschaft für Ur- und Frühgeschichte.
Urtāns, J. (1990). Pēdakmeņi, robežakmeņi, muldakmeņi. Rīga: Avots. Urtāns, J. (2010). Mēris Kurmenes Kankāļos. Labietis, 119, 4614-4620.
Urtāns, J. (2012). Akmeniniai Piedrujos Tolojevcų kapinių kryžiai. Sakralieji baltų kultūros aspektai. Vilnius, p. 381–401.
Urtāns, J. (2013). Vagars Ļūļāks un viņa kapakmens. Daba un vēsture 2014. Rīga: Zinātne, 87.–91. lpp.
Urtāns, J. (2015). Liezēres rūnakmens. No: Kultūras krustpunkti. Zinātnisko rakstu krā-jums, 7. Rīga: Latvijas Kultūras akadēmija, 15.–24. lpp.
Urtāns, J. (2016). Personu akmeņi. Krustpunkti: kultūras un mākslas pētījumi. Zinātnisko rakstu krājums 2016. Rīga: Latvijas Kultūras akadēmija, 15.–26. lpp.
Urtāns, J. (2017a). 10. aprīļa ziņojums. Glabājas NKMP KMIC. Urtāns, J. (2017b) 24. jūlija ziņojums. Glabājas NKMP KMIC.
Urtāns, J. (2017c). Par apakšējiem graudberžiem. Krustpunkti: kultūras un mākslas pētījumi.
Zinātnisko rakstu krājums 2017. Rīga: Latvijas Kultūras akadēmija, 14.–28. lpp.
Urtāns, J. (2019a). Pamplevas kopsātas senī kopakmini. No: J. Eļksnis, V. Unda (red.). Tāvu zemes kalendars. Kulturvēsturiska un literara godagrōmota 2020, 30 (81). Rēzekne: Latgolas Kulturas centra izdevnīceiba, 51.–56. lpp.
Urtāns, J. (2019b). Kaunatas Mozgu kopsātas akmini. No: J. Eļksnis, V. Unda (red.). Tāvu zemes kalendars. Kulturvēsturiska un literara godagrōmota 2020, 30 (81). Rēzekne: Latgolas Kulturas centra izdevnīceiba, 56.–61. lpp.
Urtāns, J. (2022). Lielie akmeņi Latvijas muižu parkos. Krustpunkti: kultūras un mākslas pētījumi. Zinātnisko rakstu krājums 2022. Rīga: Latvijas Kultūras akadēmija, 135.–148. lpp.
Vandzene (1942). Vandzene. Pirmā meža diena. Talsu Vārds, 30. aprīlis.
Downloads
Published
Issue
Section
License
Copyright (c) 2026 Krustpunkti: kultūras un mākslas pētījumi

This work is licensed under a Creative Commons Attribution 4.0 International License.